Labadiena,

divitūkstošivienpadsmitais zvana pie durvīm, es uzslēdzu skaļāk Let it snow, let it snow, let it snow un izliekos, ka nedzirdu viņu nevienā ausī.

Aiz loga pelēkas debesis, snieg, un tas pat vairs nešķiet kliedziena vērts notikums - aši gan pierodam pie ērtībām, skaistuma un, eh, laikam jau arī pie sniega. Tā, tā, tā.. vakar beidzot iekarojām Reini (nokaunos). Pasakaini - pūkains sniedziņš, putenis, karstais dzēriens ar Ernesta pašbrūvējumu (mmm) un mani smaidīgie līdzās - ku forša dieniņa, mazie. Tagad vēl jāaiztraucas līdz Mežaparka kameršļūkšanas izpriecām, jāiekāpj slidās (visas cerības uz Edzi), jāuzveļ pagalmā sniegavīrs, īsts skaistulis ar treknu burkānu un slotu, jāpaizklaidējas ar ragaviņām un pikošanās kaujām un jāuzdrukā vismaz viens glīts sniega eņģelītis piemājas kupenā. Tad pat varētu uzspiest ziemai treknu buču uz atvadām un gaidīt pavasari ar sprāgstošiem pumpuriem, atkušņiem un ar sauleszaķiem uz snīpja.

Decembris beigu beigās izvērties trakoti muzikāls mēnesis. Īsts un patiess Brainstormings lieliskajā Zū & Ko sabiedrībā aizķēra līdz pašiem dziļumiem, un - vai zināt? - tieši " Tāpēc es ceļos un eju ". Uzņemts vajadzīgais Dzelzs daudzums organismā. Iron Wolf sprādziens smadzenēs, 11 Apple Pie un neprātīgas Prieka dejas ir labākā recepte 5dienas vakaram, rekomendēju. Šimgadam esmu sabijusi uz veselu pulku Ziemassvētku koncertu, pa druskai no Mūzas, Vivat un Kamēr un, šeku reku, svētku sajūta kabatā!

Gada baltākajiem saulgriežiem gatavojāmies nepajokam. Ciemos pie vecmāmiņas un pāris stundu laikā virtuvē uztapusi īsta konfekšu fabrika, galds pilns marcipāna bumbiņu, sārtu dzērveņu podziņu, riektu drupaču un šokolādes klekšu malu malās. Visa māja siltas un saldas smaržas piepildīta. Sajūtamies kā rūķīši.
Māmiņa jau laikus aptamborējusi vectēva sagādāto eglīti, kas nu balta, balta kā lielu sniegpārslu piesnigusi ienes meža sajūtu istabā. Es pa naktīm uz kartītēm sasēdinu rūķu meitenes.
Klusā diena un nakts ir miera pilna: karsti pīrāgi uz galda, dzejoļi un dziesmas, sveču liesmiņām degot, un aspkāvieni..nekā lieka.
Nākamajām dienām omīšu gardumi. Puncis tik tik izstaipīts un izlutināts, ka vēl šodien prasa gardumus vien, kamēr es viņu visiem spēkiem cenšos atgriezt pie veselā saprāta un iestāstīt, ka svētki ir galā un jostas jāsavelk ciešāk.. nesanāk, mīļie. Visam pa vidu vēl kārtīgi danči un virpuļi ar tevi līdz saules ausmai, skaisti, lāčuk.

Joprojām puteņo. Es gribētu piesnigt un gaidīt, kad pie manis atbridīs tavas domas.
Sniegā gurkst pēdas, kāds nāk, vai dzirdi?

R.

PV Tagad mums jādala smiekli un asaras,

Saule, mēness ziemas un vasaras,

Septiņas dienas, rīti un vakari,

Vai tas nav par daudz?

..

Mums laiks doties, vai kāds vēl grib pievienoties?