"nav nekas dārgāks par ceļiem šiem,
kas aiziet uz rītiem un vakariem."
http://fondsviegli.lv
sestdiena, 2011. gada 29. oktobris
Mēs nonācām pie mājas, ko bijām noīrējuši. Tā atradās pie ezera, un tajā bija divas guļamistabas; šejienes morālei tas šķita pietiekami.
"Cik ilgi mums vēl iznāk, ko dzīvot?" Helēne pajautāja.
"Ja būsim apdomīgi, varbūt vēl gadu un varbūt vēl pusgadu."
"Un ja dzīvosim neapdomīgi?"
"Tad tikai šo vasaru."
"Tad dzīvosim neapdomīgi," viņa sacīja.
"Vasara ir īsa."
"Jā gan!" viņa negaidīti dedzīgi iesaucās. "Vasara ir īsa, un dzīve ir īsa - bet kas dara to īsu? Tas, ka mēs zinām, cik īss ir cilvēka mūžs. Vai kaķi tur laukā zina, ka dzīve ir īsa? Vai putns to zina? Un tauriņš? Viņi domā to mūžīgu. Neviens viņiem nav noteicis mūža ilgumu! Kādēļ tas pateikts mums?"
"Cik ilgi mums vēl iznāk, ko dzīvot?" Helēne pajautāja.
"Ja būsim apdomīgi, varbūt vēl gadu un varbūt vēl pusgadu."
"Un ja dzīvosim neapdomīgi?"
"Tad tikai šo vasaru."
"Tad dzīvosim neapdomīgi," viņa sacīja.
"Vasara ir īsa."
"Jā gan!" viņa negaidīti dedzīgi iesaucās. "Vasara ir īsa, un dzīve ir īsa - bet kas dara to īsu? Tas, ka mēs zinām, cik īss ir cilvēka mūžs. Vai kaķi tur laukā zina, ka dzīve ir īsa? Vai putns to zina? Un tauriņš? Viņi domā to mūžīgu. Neviens viņiem nav noteicis mūža ilgumu! Kādēļ tas pateikts mums?"
/Ē.M.Remarks "Lisabonas nakts"./
Abonēt:
Ziņas (Atom)